90% gadījumu sāpēm virs zilās līnijas iezīmētajās vietās ir mentāli cēloņi, tādēļ , pielietojot šo metodi, te rezultāti (sāpju un saspringuma izzušana) jūtami momentā. Pat pleca locītavas saišu iekaisuma gadījumā pēc N13 vizualizācijas palpējot sāpju vairs nav un atveseļošanās, lietojot medikamentus, norit daudz ātrāk.

    Problēmas zem zilās līnijas iezīmētajos apvidos apmēram 40% gadījumu ir mehāniskas, tādēļ bez cēloņu novēršanas, piem. ortopēdisko zolīšu lietošana, ja ir “nestandarta”formas  pēdas, vizualizācijas un afirmācijas būs neefektīgas. Tātad – ja cilvēkam sāp ceļgali, tas nebūt nenozīmē, ka viņam ir pāra attiecību problēmas, BET, ja tāda problēma pastāv, tad ir lielāka varbūtība, ka ceļu locītavas būs slimas. Tad šīs tehnikas pielietošana palīdzēs atveseļoties.

Afirmāciju atbilstība krūšu skriemeļiem

  T3 – Nr. 3, Nr. 5, Nr. 9

 T4 – Nr. 11, Nr. 13, Nr. 5

  T5 – Nr. 6, Nr. 5, Nr. 4

  T6 – Nr. 5

  T 7 – T12 – Nr. 15

Nr.1  Zems pašvērtējums, sevis noniecināšana, pārmērīga paškritika.

   Vizualizācija: atcerieties reālu jūsu dzīves brīdi, kad jūs traucāties ar velosipēdu lejup no kalna vai braucāt mašīnā ar vaļējiem logiem, vai vizinājāties ar motociklu, motorlaivu, vai auļojāt ar zirgu. Izbaudiet ātrumu un brīvās, nebeidzamās kustības prieku, izjūtiet pretvēju, kas it kā ieplūst jūsos, vērojiet ainavas, kas steidz jums pretī. Jūs brauciet ātri! Apkārtne zib gar acīm kā izplūduši krāsu plankumi: zaļie koki un zāle, zilā debess un ūdeņi; dzeltenie, pelēkie, brūnie – tīrumi, ceļi... Prieka, sajūsmas, lidojuma sajūta! Bezgalīga kustība, absolūta brīvība!

No prieka par šo brīvības sajūtu ar smaidu sakiet afirmāciju:

“Viss, kas ap mani, mani pieņem! Visu, kas manī, es pieņemu!”

Smaidiet!

Nr.2  “Vilšanās kupris”.

Sāpīgums un it kā uzaugums (kuprītis) šai vietā raksturīgs ātri domājošiem, ar labu intuīciju apveltītiem cilvēkiem, kuri alkst novērst apkārtējo kļūdaino rīcību un tādējādi viņus pasargāt no nepatikšanām. Šie ļaudis ir dziļi vīlušies, ja viņu palīdzību noraida vai nepietiekami novērtē. Bet ... joprojām neatlaidīgi visiem uzmācas ar padomiem, kā pareizi dzīvot, lai kļūtu laimīgs...

Darbam ar šo problēmu ir 2 varianti.

Vizualizācija tiem, kuriem patīk strādāt dārzā.
Iedomājieties agru jūlija rītu savā dārzā. Zālē vēl mirdz rasa... Iztēlojieties, cik skaisti plaukst puķes, kā zem tumši zaļajām lapām paslēpušies gurķi. Tiem blakus dzeltenos sānus saulē spīdina pusaugu ķirbis un briest kabači. Bietes, burkāni, kāposti – visi glītās, tīri izravētās vagās. Smaržo dilles , pētersīļi, baziliks un miklā zeme. Augi ir veselīgi un mīlēti. Pēkšņi jūs ievērojat, ka viens tomātstāds sanīcis. Aizmetušies tik daudz augļu, ka tas nespēj pietiekami uzsūkt ūdeni un barības vielas. Jūs aplasiet daļu aizmetušos tomātiņu, piesieniet un aplejiet stādu, atstutējiet tā zarus, samīļojiet viņu. Pēc laika skatieties – viņš sāk atžirgt!

Jūs stāvat ar norautajiem zaļajiem tomātiem rokās, skatāties uz atdzīvojušos stādu un priecājaties. Uzsmaidiet viņam un sakiet afirmāciju:

“Augļi manās rokās nav barība ķermenim, tie ir prieks manai dvēselei. Šis darbs man ir bauda!”

Pasmaidiet!

Saruna (tiem, kuriem nepatīk dārza darbi)
Piedāvājam padomāt par skolu. Skolēni ir tik dažādi! Cits gudrs kopš dzimšanas un arī sekmes labas, cits gudrs, bet slinks, cits ļoti uzcītīgs un, lai arī domā lēni, uzdoto izpilda labi. Katrs citādāks! Pieņemsim, ka skolotājs izsauc Jānīti un pajautā to, ko puišelis nezin atbildēt, jo uzdoto nav iemācījies. Viņa draugs Pēteris, labākais skolēns klasē, kurš vienmēr stundām gatavojas, pačukst atbildi. Skolotājs to nepamana un Jānis saņem labu atzīmi.

Jautājums: Vai Pēteris šai brīdī palīdzēja Jānim?( Pārsvarā atbild: “Nē”)

Jautājums: Cik ilgi Jānis atcerēsies, ka  Pēteris izlīdzēja? ( atbildes – vispār neatcerēsies; dažas sekundes; skolā priekšā teikšana taču pati par sevi saprotama lieta!)

Jautājums: Cik ilgi Jānis atcerēsies no Pētera iegūto informāciju? (atbildes – tūlīt aizmirsīs; pa vienu ausi iekšā, pa otru – ārā)

Kā tālāk risinās situācija? Eksāmenā pēc Mērfija likuma Jānis izvelk to pašu jautājumu, taču blakus nav Pētera... Eksāmenā izkrīt, kopā ar vecākiem uz jūru netiek, no omes dāvanu par labām sekmēm nesaņem, un vēl pēceksāmens jākārto!

Jautājums: Vai Pēteris palīdzēja Jānim? ( Pārsvarā atbilde ir – nē)

Jautājums: Kā Pēteris pa īstam varētu palīdzēt Jānim? ( Lielāko tiesu atbildes ir: piedāvāt Jānim mācīties kopā vai paskaidrot viņam)

Jautājums: Bet, ja Jānis negrib mācīties, vai tad Pēteris  viņam spēj palīdzēt? ( pārsvarā – atbild – nē)

Jautājums: Ja Jānis eksāmenā labi atbild tieši tādēļ, ka Pēteris mācījās kopā ar viņu, vai tad viņš novērtēs drauga pūliņus ? Cik ilgi atcerēsies drauga palīdzību? ( pārsvarā atbild – visu mūžu)

Tagad der pajautāt pacientam, kas viņam pašam jādara, ja redz, ka kāds grasās darīt nepareizi, vai arī – ka kādam vajadzētu palīdzēt. Parasti pacienti atbild, ka palīdzība jāpiedāvā un, ja to pieņem, tad arī jāpalīdz, bet, ja nepiekrīt, tad vienīgi jāpārliecina, ka vajadzības gadījumā palīdzību var lūgt un to saņems.

Brīdī, kad pacients ir nonācis pie šī secinājuma, sāpes “vilšanās kuprī” taustot vairs nav jūtamas.

Nr. 3  Aizkaitinājums, dusmas uz cilvēkiem

Vizualizācija:

Atcerieties kādu vietu dabā, kur esat bijis, un kurā jūs vienmēr jūtaties labi. Atcerieties visu – skaņas, smaržas, apkārtni. Izjūtiet šo vietu, tās mieru un esības prieku. Kad esat nomierinājies un jūtaties gana spēcīgs, šai brīnišķajā dabas stūrītī netālu no sevis iztēlojieties cilvēkus, uz kuriem pēdējā laikā dusmojaties vai kuri jūs vienkārši kaitina. Skatieties uz viņiem un katram atrodiet kaut ko ārēju, kas jums patīk,piemēram, frizūra, kleita, acu krāsa. Ja galīgi nekā nav, ielieciet viņiem rokās viskrāšņākos ziedus. Uzsmaidiet šim skaistumam un domās katram cilvēkam sakiet

afirmāciju:”Es pateicos tev par mācībām, ko tu apgūsti. Es pieņemu tavu ceļu un svētīju tevi.”

Uzsmaidiet!

Beigās sakiet sev to pašu frāzi:”Es pateicos sev par mācībām, ko apgūstu. Es pieņemu savu ceļu un svētīju sevi.” Un uzsmaidiet sev!

Nr. 4  Pārmērīga atbildība

Vizualizācija:

Atcerieties kādu vietu dabā, kur jūs vienmēr labi jūtaties. Vietu, kur ir plašums un miers... Smaržas, krāsas, skaņas... gaiši zila, augsta debess līdz pat apvārsnim. Neviena mākonīša, tikai saule. Izjūtiet šo vietu, piepildiet sevi ar rimto mieru, kuru tā dod, ar rāmumu, ar dzīvības prieku. Jūs, stāvot šī brīnuma vidū, turiet katrā rokā pa krāsainu balonu saišķim. Balonu ir tik daudz, ka grūti pat noturēt – zili, zaļi, balti, dzelteni, caurspīdīgi ar mazām, krāsainām lodītēm iekšā, kā zvēriņi, ar uzrakstiem, garās “desiņas” visās varavīksnes krāsās. Tie mirguļo saulē... Balonu salūts! Kā milzīgs puķu pušķis uz zilo debesu fona! Skatieties uz tiem, priecājieties un, kad jūtiet, ka jāatlaiž, vienkārši atveriet plaukstas... Tie vairs nav saistīti, tie lido katrs savā ātrumā, katrs citā virzienā. Nu jau debesis ir pilnas krāsainu punktiņu – kā zivtiņas akvārijā vai kā ziedi pļavā! Jūs esat radījis brīnumu – piepildījis caurspīdīgo debess jumu ar kustību! Tas ir tik skaisti, liekas, daļa jūsu arī lido debesīs... Uzsmaidiet!

Nr. 5  Mūsu mīļo bailes par mums (prasība pierādīt pasaulei, ka mums vienmēr viss ir kārtībā)

Vizualizācija:

Iedomājieties svešu apmēram piecgadīgu meitenīti, kuru esat redzējis reklāmā, žurnālā vai uz ielas. Paskatieties uz viņu – kāds prieks un lepnums cilvēkam gan par skaisto kleitu, gan jaunajām matu lentēm! Kā gribas, lai kāds to redz! Ap sirdi kļūst siltāk, vērojot  mazo nebēdni. Un jūs pēkšņi saprotiet, ka viņa ir jūsu mamma... tad, kad bija maziņa. Jūs kopā ejiet pastaigāties, mazā skraida, slēpjas un grib, lai viņu meklē. Tvarsta tauriņus, “uzglūn” jums no krūmiem un tad izlec kā indiānis no slēpņa. Un jūs, protams, “ārkārtīgi baidaties”! Jums ir tik labi kopā... Pietiek  tikai uzlūkot bižainīti, lai sejā atplauktu smaids. Skatieties uz meitenīti, kura patiesībā ir jūsu māte, pasmaidiet un domās izsakiet

afirmāciju: “ Es nesatraucos un nedusmojos – tas viss ir tavs, tas nav mans”

Pasmaidiet!

Nr. 6  Bailes par sev tuvajiem

Vizualizācija:

Aizveriet acis, iedomājieties visus tuviniekus, par kuriem pārdzīvojat, vienu pēc otra un sakiet katram, nosaucot viņu vārdā, afirmāciju:

“Es esmu absolūti pārliecināta/pārliecināts, ka tev viss ir kārtībā.

Es esmu absolūti pārliecināta/s, ka tev viss vienmēr būs kārtībā.

Šo pārliecību es nododu tev”.

Pēc katras frāzes pateikšanas noteikti uzsmaidiet iedomātajam “sarunbiedram”. Beigās tieši to pašu pasakiet paši sev un, ja ir, arī saviem mājdzīvniekiem.

Nr. 7  Stress par materiālo labklājību

Vizualizācija:

Padomājiet, kādu mantu iegāde jums dod vislielāko prieku. Atcerieties visos sīkumos savu iemīļoto veikalu, kur jūs tās variet  nopirkt. Staigājiet pa to, izvēlieties lietas, ko jums vajag vai kuras kaut kad varētu noderēt, arī tās, kas jums vienkārši patīk. Izbaudiet šo procesu! Izvēlieties, pārskatiet vēlreiz, nekur nav jāsteidzas! Beidzot pieejiet pie kases norēķināties. Sataustiet somā vai kabatā maku, jūtiet, kāds tas ir biezs un smags. Jūsu maks ir piestūķēts ar naudu tā, ka plīst pa šuvēm! Tā ir tik laba sajūta! Tūlīt jūs to atvērsiet un priecīgs samaksāsiet par pirkumu. Bet tagad sakiet

Afirmāciju: “Man pietiek  ar to, kas man ir. Man nevajag to, kā man nav.”

Uzsmaidiet!

Nr. 8  Nerealizēta radošā enerģija

Veids, kā izpaužam radošo garu, mums katram ir savs – cits zīmē, cits aizrautīgi saimnieko virtuvē, kādam tas ir sekss, vēl kādam - rušināšanās dārzā u.t.t.

Vizualizācija:

Visos sīkumos atcerieties kādu reizi, kad jūs darījāt, to kas patīk, un guvāt baudu ne vien no procesa, bet arī rezultāts bija izcils. Koncentrējieties uz fiziskajām sajūtām, ar ķermeni izdzīvojiet vēlreiz  šo darbu un sajūsmu par paveikto. Ar visu ķermeni izjūtiet gaišo prieku!

Uzgavilējiet sev!

Nr. 9  Bailes “atlaist” situāciju

Vizualizācija sievietēm:

Iedomājieties agru rītu jūrmalā. Aust saule. Jūra mierīga, gluda, zilzaļa... tajā atspīd sārtie mākonīši un iezīmējas saules ceļš. Jūs esat iebridusi līdz potītēm ūdenī un jūtiet, kā sīkie vilnīši glāsta kājas... Viegli, gandrīz nemanāmi elpo jūra... Jums rokās vesela riekšava sārtu pērlīšu – satrūkusī kaklarota... Pavērojiet rītausmas iekrāsotos pērļaini sārtos mākoņus, to mirdzošos atspulgus kustīgajā ūdens klaidā... Jums pie kājām ūdens ir dzidrs, caurspīdīgs. Pietupieties, palūkojieties vēlreiz uz pērļaino gaismas deju sīkajos vilnīšos,... uz pērlēm saujā..., saspiediet pirkstus... Pērlītes birst ūdenī kā mirdzoši pilieni, kā mazas zvaigznītes... Esat radījusi zvaigžņu lietu! Pasmaidiet! Sakiet

Afirmāciju: “No kurienes nācis, uz turieni aiziet!”

     Vizualizācija vīriešiem:

Iztēlojieties agru rītu kalnos. Gaiss ir dzidrs, skanīgs. Debesīs slīd viegli spalvu mākoņi. Jūs stāviet uz klints ... lejā sniega klajums... tur izkaisītas mājiņas... vijas ceļa serpentīns. Jums ir pilnas saujas baltu dūnu. Viegls vējiņš nedaudz saldē pakausi un glāsta kaklu. Paskatieties debesīs! Kristāldzidro zilgmi izrotā balto mākoņu pieskārieni. Lejā no skursteņiem stīdz dūmu strūkliņas. Zilganbalts, viegls, elpojošs izplatījums!... Sajūtiet sevī atkal bērnu – to delverīgo puišeli , ievelciet dziļi elpu, piepildiet sevi ar auksto kalnu gaisu,un pūtiet cik spēka uz spalvām saujās! Vējš uztver dūnas un kā plīvuru aiznes pār ieleju... Uzsmaidiet! Sakiet

Afirmāciju: ”No kurienes nācis, tur arī aiziet!”

Nr. 10  Neapmierinātība ar pāra attiecībām (vientulības sajūta)

Vizualizācija:

Iedomājieties , ka stāviet pie milzīgas spoguļsienas , jūs redziet  sevi visā augumā. Paskatieties sev acīs. Izjūtiet maigumu pret  to, kurš uz jums lūkojas no spoguļa. Uzsmaidiet viņam! Pieejiet tuvāk un ar pirkstu galiem pieskarieties savu pirkstgalu attēlam – it kā vieglas trīsas izskrien caur ķermeni . Tagad savienojiet plaukstas... Izrādās, tas ir patīkami! Piespiedieties spogulim ar visu augumu... vaigs pie vaiga, satiekas pleci, krūtis, ceļgali... Niecīga kustība un kā caur membrānu izejiet caur spoguli, savienojieties ar to, kurš bija otrpus stiklam. Sajūtiet, kā viņš jūs pieņem, un jūs – viņu. Svētlaime! Ekstāze! Izbaudiet mieru, piepildījumu un vienlaikus vieglumu – kā pēc tuvības... Atdodieties šai sajūtai... Pasmaidiet!

Nr. 11  Aizvainojums ( izpildot šo vizualizāciju, rokas jāsakrusto ar plaukstām uz krūtīm)

Vizualizācija:

Atcerieties vienu pēc otra cilvēkus, kuri jūs aizvainojuši. Koncentrējieties uz kādu no viņiem un kā filmā, kuru tin atpakaļ, vērojiet, kā viņš kļūst arvien jaunāks. Lūk – viņam 18– 19 gadu( varbūt izlaiduma balle?), nu jau pusaudzis ap 13 ( spurains pats un ģīmītis pumpains...), skat – cilvēkam pirmā skolas diena! Un tad – trīsgadīgs kāpēcītis – ziņkāras ačeles , smaids līdz ausīm... Tagad redzams zīdainītis 2-3 mēnešu vecumā, plikiņš guļ gultā, neviena tuvumā nav. Apskatiet sīkos pirkstiņus, sārtās pēdiņas kā lellei,  matu pūkas ... Turpinājums sievietēm: viņš brēc aiz izsalkuma, ir pavisam vārgs... jums krūtis ir pierietējušas piena. Paņemiet bērnu rokās, viņš badīgi satver ar mutīti krūtsgalu un zīž... Tāds maigums pret mazulīti! Pasmaidiet!

Ja sievietei nav patīkami iztēloties zīdīšanu, viņa var izvēlēties vīriešu vizualizācijas variantu.

Turpinājums vīriešiem: viņš ir nosalis, zilgans, trīcošs... Paņemiet bērnu azotē, piespiediet sev klāt, sasildiet, glāstiet.... Mazā galviņa guļ uz jūsu pleca, sīkais ķermenītis cieši piekļāvies  krūtīm... Tāds maigums pret mazulīti! Pasmaidiet!

Kad pabeigta vizualizācija ar pirmo jūs aizvainojušo cilvēku, sāciet to pašu darbu ar nākošo. Beigās šī vizualizācija jāizdzīvo arī pašam ar sevi.

Nr. 12  Agresivitāte

Vizualizācija:Iztēlojieties agru rītu... Aust gaisma... Ir pats vasaras sākums. Gaiss silts, dzidrs. Jūs stāvat milzīgas pļavas malā. Zāle lekna, tumšzaļa. Ja spersiet soli, būsiet zālē līdz jostas vietai. .. Tālumā redzami cilvēki, arī viņi mierīgi stāv un raugās debesīs. Debesis ir skaidras, tikai austrumu pusē viegla dūmaka, kam cauri spiežas pirmie austošās saules stari. Paskatieties uz zāli – lapas klātas ar rasas pērlēm... katrā no tām mirdz gaismas dzirkstelīte... Pietupieties... Jums tieši priekšā smailās lapas galā zaigo piliens...tajā atspīd zilā debess... Pastiepiet roku un ļoti,ļoti uzmanīgi ļaujiet, lai rasas lāse jums uzpil uz naga. Vērojiet to tagad – viņā ir gaisma, cilvēka un debesu atspīdums... Izbaudiet šo mirkli... Pielieciet  pilienu lūpām, izjūtiet šī visdzidrākā ūdens aromātu... un šī neviltotā maiguma un prieka brīdī domās sakiet afirmācijas frāzi:

“Bija ap mani, tagad ir manī.”

Uzsmaidiet! Paskatieties uz austrumiem – dūmaka izklīdusi, saule uzlēkusi... Smaidiet!

Nr.  13  Attiecības ar vecākiem

Vizualizācija kreisajam plecam:

Iedomājieties savu tēvu, redziet viņu visos sīkumos (var apskatīt fotogrāfiju, tad aizvērt acis un turpināt vizualizāciju). Ja tēvu nepazināt, iedomājieties viņu tādu, kādu gribētu. Uzsmaidiet viņam un sagaidiet, līdz arī viņš smaida. Apskaujiet viņu. Izjūtiet arī viņa apskāvienu. Maiguma, siltuma vilnis... Stāviet ilgi, kamēr abi jūtiet, ka esat šī siltuma piepildīti. Turoties rokās, atkāpieties nedaudz, paskatieties viens uz otru un vēlreiz pasmaidiet...

Vizualizācija labajam  plecam:

Iedomājieties savu māti, redziet viņu visos sīkumos ( ja nepieciešams, aplūkojiet fotogrāfiju, tad turpiniet vizualizāciju). Ja mammu nepazināt, iedomājieties viņu tādu, kādu vēlaties. Uzsmaidiet viņai un gaidiet, kamēr arī viņa smaida jums... Ejiet tuvāk un apskaujiet mammu..., izjūtiet , kā viņa apskauj jūs... Jūs pārņem maigums un siltums... Stāviet ilgi – kamēr abi esat siltuma piepildīti... Turoties rokās, nedaudz atvirzieties , paskatieties viens uz otru un uzsmaidiet...

Nr.  14  Aizskarta (aizvainota) pašcieņa (vīriešiem)

Vizualizācija:

Jūs sauļojaties zvilnī uz jahtas klāja... ērti... bezrūpīgi... Viegls vējiņš spēlējas matos. Līdz apvārsnim tikai rimti, vienmērīgi elpojošais jūras plašums un bezgalīgā, saules pielietā debesu zilgme... Sajūtiet sāļā ūdens smaržu, jūras dvesmu, sakarsušā klāja dēļu smārdu... Tik mierīgi un labi... Vienīgās dzirdamās skaņas – vēja šalkoņa burās un viļņu šļaksti pret ķīli... Svētlaime... Ļaujoties mieram un tīksmei, kas pārņēmusi ķermeni , sakiet sev afirmāciju:

“Vējš mani vada. Jahta mani nes. Jūra, kas visapkārt, mani pieņem. Man ir labi pašam ar sevi”.

Pasmaidiet!

Nr. 15  Saskarsmes problēmas ar sabiedrību

Iedomājieties saulainu istabu, kurā kādreiz ir būts, vai vienkārši iztēlojieties tādu. Brīvdienas rīts. Blakus logam, caur kuru iespīd saule, ir liels spogulis. Jūs, stāvot tā priekšā ar mazu spogulīti rokā, uzjautrinaties, dancinot pa istabu saules zaķīšus. Pavērsiet  staru pret lielo spoguli. Saules zaķītis uzlec uz jūsu atspulga, tas pēkšņi iemirdzas tik spoži! Uzsmaidiet un sakiet:

“Es esmu saule!” Un turpiniet smaidīt.